IZSTĀDE | KARINĒ PARONJACA | KALEIDOSKOPS

No 2. novembra līdz 15. decembrim Rīgā, Kultūras pils ”Ziemeļblāzma” izstāžu zālēs skatāma gleznotājas Karinē Paronjancas izstāde ”Kaleidoskops”. Izstādē ir aplūkojamas gleznas no dažādiem radošiem periodiem un gleznieciskiem cikliem. 

Dažu gleznu kompozīcijas burtiski atgādina rotaļāšanos ar kaleidoskopu. Ar komplicētas lazēšanas tehnikas palīdzību autore panāk audekla plaknē radītā attēla daudzdimensionalitāti. Uzklājot daudzus caurspīdīgus slāņus vienu virs otra, glezna atdzīvojas, kļūst animēta. Mainoties apgaismojumam un ņemot vērā skatītāja emocionālo stāvokli, uzmanīgam vērotājam paveras jaunas detaļas un perspektīvas. Cilvēks var izvēlēties ienirt dziļumā vai palikt virspusē. Audekls kļūst par dzīvu organismu skatītāja personīgajā telpā.
Nozīmīgu lomu Karinē biogrāfijā ir atstājusi kolekcija “Arbūzi”: arbūzs-lotoss ir kļuvis par gleznotājas simbolu, viņas daiļrades visatpazīstamāko tēlu un identitātes zīmi. Neiztiks arī bez “Dzīrēm”. Galda virsmai Karinē darbos piemīt īpaša sakrāla nozīme. Altāris un svētku galds ir saistīti: dzīres kļūst par rituālu, bet rituāls izvēršas krāšņās svinībās.

Karinē darbi bieži ir gleznoti uz veciem galdautiem, uz audumiem ar savu vēsturi un stāstu, vai pat palagiem. Šī oriģinālā pieeja pamato gleznu eksponēšanas veidu, bez apakšrāmjiem, tās brīvi plīvo kā tekstilijas, daži audekli burtiski atgādina saburzītus palagus. Īpaša, sena recepte gruntij, kurā iejaukti pelni un medus pārvērš vecu audumu lieliskā, profesionālā, eļļas glezniecībai piemērotā audeklā. Gleznotāja izmanto pelnus no Jāņu nakts rituālā ugunskura, kur sadeguši pērnā gada ziedu vainagi un vecā Ziemassvētku eglīte. Mazliet grubuļainā grunts ir gluži kā metafora atdzimšanai no pelniem, mūžīgai atjaunotnei un nemirstībai. Veidot jaunu, krāsainu un dzīvi aplecinošu formu uz aizgājušu tēlu pelēkā fona ir ārkārtīgi aizrautīgi, - tā māksliniece. 

Autori iedvesmo dzīvās dabas spontānā plastiskuma un civilizācijas prāta linearitātes saskarsmes izpēte. Šajā ekspozīcijā ir iekļauti daži darbi no multimediāla projekta “Urbānā Filozofija”, kuras debijas izstāde savulaik simboliski notika Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās. 
Mākslinieces devīze ir “Māksla ar Bio zīmi”. Gleznotājas pašreizējā darbnīca iekārtota vienā no Rīgas Botāniskā dārza vēsturiskajām muižas ēkām - blakus tai atrodas eksotisko augu paviljoni, zinātniskās laboratorijas un vecais Latvijas Universitātes lektorijs. Lielformāta botāniskas fantāzijas reflektē par cilvēka mijiedarbību ar dabu, Saules ritmiem un visu pasaules botānisko dārzu cildeno misiju - Zemes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.Gleznotājas pieeja – tā ir saruna ar skatītāju metaforu, vēstījumu, simbolu valodā, kuri skar ģenētiskās atmiņas dziļākos slāņus un kolektīvo bezapziņu. Eksotisko dzīvnieku un putnu ornamentālās kompozīcijās var saskatīt bērnības jūsmu par Rīgas jūgendstilu. Gleznotājas audeklos šie tēli transformējas austrumnieciskās pasakās ar latviskiem akcentiem…

Ornaments ir viens no gleznotājas galvenajiem iedvesmas avotiem. Tas ir pastāvīgi klātesošs kā universāls informācijas nesējs. Pēc autores domām, ornamentam piemīt savdabīga maģija, tajā ir iešifrēta visu laiku, visu fundamentālo cilvēces vērtību kultūras bāze. Dzīvības adata parādās gandrīz katrā darbā – reizēm nepārprotami, metot ēnu uz audekla virsmu, reizēm – kā šifrēts simbols. Baltās mežģīnes ceļo no gleznas uz gleznu, simbolizējot Cilvēka rūpīgo darbu centienos tiekties pēc Skaistā.

N.B. Ieeja izstādē BEZ MAKSAS!